11.novembris

Sirsnīgi sveicu Valsts svētkos!
Lai uz dienas pelēcīgā miglas fona ir iespēja saskatīt sarkanbaltsarkano karogu!
Brīdī, kad man šodien tas bija jāizkar pie sava nama, man bija  patiess prieks un lepnums, ka es pati varu to turēt, vicināt un piekārt, ka mūsu mazajai valstij IR pašiem savs karogs- savas debesis, sava zeme. Sajutos patiesi patriotiska, bet arī patiesi laimīga. ...Un pēc nedēļas atkal būšu laimīga!...
Lai skaista un  mierīga šī vēsturiskā diena!

5.novembris

Šodien darinam ķiploku krelles, un rotājam gultu, un rotājam lelles.Viss būtu labi, tikai viens līdzeklis, ko lietojām no farmācijas plauktiem, radījis mums alerģiju.
Kas ir labs līdzeklis cīņā ar alerģiju?

UN pa kuru laiku izritinājās milzīgie miglas palagi? Tik brīnišķi un pasakaini kā skandināvu teikās, pasakās. Vai paspēsim tos novērtēt? Ka neaiztinas!
Rudens sājo mitrumu elpojot, lapu trūdošā smarža paliek atmiņā. Un sasaucas ar bērnības rudenīgajiem rītiem, kad meditatīvā klusumā bija jāpārvar attālums līdz skolai. Pastaigas rītā ir paliekošas...
Bet tad, kad pilsēta jau sāk mosties, un pretimnācēji nes katrs savu skatu līdz, tad klusējošā burvība un rīta trauslums sāk drupt, un izlpēn... līdz nākamajam rītam.
Šodien jāpašuj miglas palagi??? Mēģināšu...

Jauku un mierīgu dienu!!!

4.novembris

Pie mums ogas ir bijušas cieņā vienmēr. Bet šodien, kad pie durvīm klauvē Bacilis, tad velkam no saldētavas ārā visu, ar ko vien var stāties cīņā- avenes, upenes, dzērvenes, smiltsērkšķu sīrups, utt. Cik garšīgi ir veseļoties!!! Vai ne?
Ogojamies!

30.oktobris

Šorīt Madona smaržo pēc svaigas, siltas koka malciņas. Skursteņi raksta debesīs dažādus rakstus, kuri vēja vadīti, ātri maina domu un virzienu. Cauri lillīgi zilpelēkajiem dūmiem spraucas rīta saules rozīgā gaisma, romantizējot rīta gleznu.Ceļš ar bērniem uz skolu tik tāls šorīt šķiet.  Aukstums iekniebies mums ādā, un purina cik jaudas. Saraujamies plecos, un tipinam ātri uz priekšu. Pretī gaismas pilij un siltumam. Un domām par karstu piparmētras tējaskrūzi, kurā iekrampēties brīdī, kad pārnākšu mājās.

2. novembris

Ir 2.novembris. Ar katru dienu vairāk tuvojos savai uzņēmējas galvenai iecerei- izveidot sirsnīgas attiecības ar klientiem. Šodien varu sākt darbu blogā. Zinu, ka tas ir liels solis ceļā pie Jums, mani klienti (lai arī cik auksti skan šis vārds!). Vēlos Jums stāstīt, rādīt visu, kas attiecas uz manu produkciju, pievienot savu personisko attieksmi un aprakstu par to. Un pavisam noteikti arī kādus radošus piedzīvojumus ceļā uz prieku, idejām  un atklāsmēm.
ĻOTI PRIECĀJOS PAR JAUNO IESPĒJU KONTAKTĒTIES AR JUMS!!!
Un arī Jūs varat izteikt savas domas, idejas un ieceru skices... Varat atstāt savas domuzīmes mūsu kopējā sarunā...
Zinu, ka mēs padzīvosim ZAĻI!!!!
Skaistu dienu- gan rāmu kā gulbja plūdums, gan raitu kā vērpjamā ratiņa spole. Steigā arī mēs varam būt mierīgi un rāmi, vai ne?